Jākāpina temps!
Ja piepildīsies jaunā veselības ministra ambiciozie vakcinācijas plāni, 60% aptveramību Latvijā var sasniegt jūlijā. Pašlaik gan sapotēta tikai ceturtā daļa medicīnas darbinieku, īpaši kūtri iet Latgalē
The post Jākāpina temps! appeared first on IR.lv.
Ja piepildīsies jaunā veselības ministra ambiciozie vakcinācijas plāni, 60% aptveramību Latvijā var sasniegt jūlijā. Pašlaik gan sapotēta tikai ceturtā daļa medicīnas darbinieku, īpaši kūtri iet Latgalē
Kā jūtaties, dakter? Uz šo medmāsas jautājumu uzreiz pēc Covid-19 vakcīnas injekcijas narkologs Jāzeps Korsaks atbild pārliecinoši: «Lieliski!» 62 gadus vecais ārsts ir viens no pirmajiem vakcinētajiem mediķiem Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Varētu teikt — retais. Slimnīcā strādā vairāk nekā pusotrs tūkstotis darbinieku, bet līdz pirmdienas vakaram vakcinēti bija tikai 179.
Pēc tam, kad dakteris savu vakcinācijas video publicēja Facebook, viņa mobilais kļuva par karsto tālruni, stāsta pieredzējušais un Latgalē labi zināmais Korsaks, kas 24 gadus bijis galvenais ārsts Rēzeknes slimnīcā. Zvanījuši gan pazīstamie, gan nepazīstamie, lai pārsteigti jautātu «kāpēc» un raižpilni — «kāda pašsajūta». Ar izteikti negatīviem komentāriem viņš saskāries tikai virtuālajā vidē un domā, ka tos rakstījuši interneta troļļi.
«Redzēt, cik smagi iet šiem pacientiem, kāda ir sajūta, kad trūkst gaisa, redzēt nāves bailes» — šāda pieredze bijusi galvenā motivācija teikt vakcīnai «jā». Korsaks no kolēģu stāstītā zina par Covid-19 slimnieku neatgriezeniskajiem plaušu bojājumiem, ilgo atlabšanas periodu, nespēku un apātiju. Pret gripu dakteris nevakcinējoties, toties kā mednieks regulāri potējas pret ērču encefalītu. Eiropā apstiprinātajām vakcīnām viņš uzticas un kā bijušais kolektīva vadītājs jutis atbildību vakcinēties arī tāpēc, lai rādītu piemēru tiem, kas vēl šaubās. Sarunās ar kolēģiem aplamus argumentus nav dzirdējis, taču mudina valdību aktīvi vakcinēt tos, kuri grib, nevis gaidīt, kamēr kāds pārdomās.
Gluži kā ieklausoties Korsaka padomā, tieši šādu rīkojumu izdevis jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts, no šīs nedēļas dodot vakcinācijas iespēju ikvienam mediķim, nevis tikai Covid-19 pacientu aprūpē iesaistītajiem. «Šādā veidā ārstniecības iestādes un slimnīcas kā pirmā frontes līnija varētu droši turpināt darbu,» skaidro Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
Potēšanas temps jau ir audzis, vakcinācijas kabinetu skaits slimnīcās nedēļas laikā gandrīz četrkāršojies — no 10 līdz 36. Tomēr joprojām nav izlietota lielākā daļa piegādāto vakcīnu. Līdz otrdienai sapotētas tikai 8274 personas — tā ir apmēram ceturtā daļa no ministrijas aplēstā veselības aprūpes darbinieku skaita Latvijā.
Tiesa gan, ar šobrīd piegādātajiem 30 tūkstošiem devu nepietiks visu mediķu vakcinācijai, jo katram jāparedz divas devas. Tomēr ministrija sola, ka piegādes raiti turpināsies — jau otrdien saņemta pirmā krava ar Moderna vakcīnu, 1200 devas. Līdz janvāra beigām pienāks vēl 2000, pēc tam 8. februāra nedēļā — 5000, bet 22. februāra nedēļā — 16 000 devu. Ministrs uzskata — jāveido vakcīnas gribētāju rinda, lai jaunpievestās devas varētu nekavējoties izlietot. Viņš pat iecerējis, ka pieteikties rindā var ļaut jau ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Koalīcijas partneri to atbalstījuši, sāksies praktiskā risinājuma izstrāde.
100 tūkstoši nedēļā
Masveidīga vakcinācija ir galvenais trumpis, ar kuru jaunais ministrs cer Latvijā uzvarēt Covid-19. Vakcinācijas jaudas scenāriji, kurus pēc Pavļuta lūguma, balstoties uz Valsts zāļu aģentūras sniegtajiem datiem, uzmodelējis Pekinas Tehniskā institūta viespētnieks Kaspars Bērziņš, paredz — ja no marta Latvija spēs uzturēt vakcinācijas tempu ap 100 tūkstošiem nedēļā, tad 60% sabiedrības aptveri var sasniegt jau jūlijā. Turpretī, ja vakcinēs ap 50 tūkstošiem cilvēku nedēļā, 60% atzīmi var sasniegt tikai oktobrī.
Protams, arī šā minimālā modeļa jauda daudzkārt pārsniedz pašreizējo vakcinācijas tempu. Tāpēc Pavļuts plāno atlikušajā pusotrā mēnesī izvērst šo jaudu. «Mums būs jāizmanto pilnīgi citas metodes. Jaudai būs jābūt pilnīgi citai,» saka Pavļuts.
Ģimenes ārstu iesaistes laiks atkarīgs no fiziski pieejamā vakcīnu daudzuma. Pfizer vakcīnas sarežgīto uzglabāšanas nosacījumu dēļ tā nav līdzīga citām, ar kādām ikdienā strādā ģimenes ārsti. Ja Latvijā drīzumā ienāks Astra Zeneca vakcīna, kas neprasīs tik sarežģītus nosacījumus, tad arī ģimenes ārsti būs svarīgs ķēdes posms.
Kā vienu no svarīgākajām lietām ministrs izceļ arī spēju komunicēt ar sabiedrību, lai pārliecinātu par vakcinācijas nepieciešamību un drošumu. Jau pērnā gada nogalē Veselības ministrija veica iepirkumu. Konkursa rezultātā noslēgta vispārēja vienošanās ar divām firmām — DDB Worldwide Latvia un Guilty, kuras veiks vairākus pakalpojumus, tajā skaitā arī vakcinācijas kampaņu. Šobrīd pasūtījums vēl tiek gatavots, tā plānota latviešu un krievu valodā. Kā apliecina Latgales daktera Korsaka pieredze ar potēšanas video komentētājiem, cilvēku pārliecināšana prasīs pacietību un pūles.
Mediķi vēro kolēģus
Gan Rēzekne, gan Daugavpils jau vairākas nedēļas ir to 20 pašvaldību vidū, kurās novērota biežākā saslimšana uz 100 000 iedzīvotājiem. Augsti saslimstības rādītāji kopš novembra ir arī lielākajos novados ap šīm pilsētām.
Taču no Latgales izmisušu vēstījumu nav daudz. Pat gluži otrādi — pērnā gada beigās Latgales pašvaldību vadītāji uz sarunu tiešsaistē izsauca vēl toreizējo veselības ministri Ilzi Viņķeli, lai aicinātu neieviest stingrākus ierobežojumus. Savukārt Daugavpils mērs Igors Prelatovs skeptiski izteicies par nepieciešamību skolās maskas lietot arī jaunāko klašu skolēniem.
Novembrī pēc LTV Ziņu dienesta pasūtījuma SKDS veiktais pētījums rādīja, ka oficiālajai informācijai par Covid-19 neuzticas vairākas sabiedrības grupas — cilvēki ar zemāku izglītību (50% neuzticas, 38% uzticas) un krievvalodīgie (tāda pati proporcija). Skeptiķi ir pārsvarā arī Latgalē, kur oficiālajai informācijai neuzticas 43%, bet uzticas 42% aptaujāto.
Tāpēc kūtrā Latgales mediķu atsaucība vakcinācijai ir likumsakarīga.
Arī Daugavpils slimnīcas medmāsa Helēna Ponomarenko no vakcīnas atteikusies. «Divas kolēģes manā rehabilitācijas nodaļā šodien vakcinējās, jūtas labi, temperatūras nav,» saka medmāsa. Helēnai nav aizdomu, ka vakcīna ir kaitīga vai slikti izstrādāta, bet viņa apšauba tikai tās efektivitāti. Viņas vīrs ir anglis, pati savulaik dzīvojusi Lielbritānijā, tāpēc uzticamāka viņai šķiet Oksfordas Universitātes un AstraZeneca izstrādātā vakcīna, kas Eiropas Savienībā vēl nav apstiprināta. Tomēr viņa nesola, ka pēc tās apstiprināšanas tūliņ steigsies potēties. Lēmumu viņa sola pieņemt, balstoties uz 40 gadus ilgajā darbā gūto pieredzi un vēl padomju laikos Stavropolē (Krievija) gūto izglītību. «Iespējams, esmu jau izslimojusi, bet pati to nemaz nepamanīju,» min Helēna.
Daugavpils reģionālajā slimnīcā gan kopš oktobra mediķi Covid-19 testus veic katru nedēļu. Statistika liecina, ka Covid-19 izslimojuši 323 slimnīcas darbinieki, un tāpēc daudzi mediķi tiešām uzskata, ka viņiem organismā jau ir pietiekams antivielu daudzums. Slimnīcas direktors Grigorijs Semjonovs saka: nemitīgi tiek atgādināts, ka pastāv risks inficēties atkārtoti,— taču bez panākumiem.
Semjonovs atzīst — arī jaunajam veselības ministram jau teicis, ka vairs nezina, ko vēl darīt. Mudinājumi vakcinēties izskanot gandrīz vai katrā darbinieku «piecminūšu» sapulcē, taču atsaucība joprojām ir zema.
Līdzīgos novērojumos dalās Neatlie-kamās medicīniskās palīdzības dienesta Latgales reģionālā centra pārstāve Astrīda Igolniece. No 432 darbiniekiem vakcinējušies tikai 67. «Apmēram ceturtā daļa mums ir vakcinējušies vai arī pārslimojuši, un antivielas viņiem ir,» secina Igolniece. Viņa gan prognozē, ka statistika uzlabosies jau pēc pāris nedēļām. Mediķi vēro, kā jūtas vakcinētie kolēģi, tāpēc ir svarīgi dalīties pieredzē.
Daudzi nogaida, jo gluži kā medmāsa Helēna vairāk uzticas AstraZeneca vakcīnai. Dzirdētas arī glaimojošas frāzes par Krievijā izstrādāto Sputņik. Kāpēc mediķi ir tik izvēlīgi? Daugavpils slimnīcas vadītājs Semjonovs ir pārliecināts, ka to veicina maldinoši vēstījumi medijos un īpaši sociālajos tīklos. Viņaprāt, par dezinformācijas izplatīšanu ir jāsoda, lai šo plūsmu bremzētu. «Ja feldšerītei jāatbild par dezinformācijas izplatīšanu, kāpēc ne par ko neatbild juridiskas personas, kas ievieš haosu?» saka Semjonovs.
Darbā noslogotajiem mediķiem nav laika regulāri pārbaudīt oficiālo informāciju, tāpēc Semjonovs brīdina — ar vakcinēšanas plānu vien nepietiks, nopietni jāpievēršas informatīvajai kampaņai, kas jāizvērš arī sociālajos tīklos, piesaistot mediķu autoritātes, profesorus. Lai rādītu piemēru saviem darbiniekiem, arī Semjonovs pagājušonedēļ saņēma vakcīnas pirmo devu, kaut gan slimnīcu administrācija vēl nebija prioritārajā grupā. «Negaidīju, ka uz mani rādīs ar pirkstu,» viņš ir pārsteigts par nosodījumu. Pēc izglītības ekonomists, Semjonovs atgādina: «Sabiedrība skatās uz mums. Ja situācija nemainīsies mediķu vidū, vēlāk kopumā sabiedrībā tā būs vēl smagāka.»
The post Jākāpina temps! appeared first on IR.lv.