Karš Silīcija ielejā
Kā Facebook un Apple kļuva par ienaidniekiem
Pirms diviem gadiem — 2019. gada jūlijā — Apple vadītājs Tims Kuks un Facebook vadītājs Marks Zakerbergs piedalījās ikgadējā tehnoloģiju un mediju kompāniju līderu kopāsanākšanā Sanveli kūrortā Aidaho štatā. Abi piesēdās salabot saspīlētās attiecības. Konferencē, ko jau gadiem ilgi rīko investīciju banka Allen & Co., uzņēmumu vadītāji ierodas, lai neformālā gaisotnē pārrunātu dažādas aktualitātes. Šajā reizē tikšanās sakrita ar datu aizsardzības skandālu, kurā bija ierauts Facebook. Zakerbergu lamāja politiķi, industrijas uzraugi un citu kompāniju vadītāji, ieskaitot Kuku, par to, ka sociālais tīkls bez pašu lietotāju piekrišanas ir atļāvis vēlēšanu analītiķu firmai Cambridge Analytica izmantot datus par vairāk nekā 50 miljoniem cilvēku.
Tikšanās laikā Zakerbergs pajautāja Kukam, kā viņš rīkotos šāda skandāla gadījumā. Kuks esot salti atcirtis, ka Facebook vajadzētu izdzēst pilnīgi visu informāciju, ko tas savācis par cilvēkiem ārpus savām pamatlietotnēm.
Zakerbergs bija satriekts, stāsta cilvēki, kuri dzirdēja šo sarunu, bet nedrīkst par to runāt publiski. Facebook bizness ir atkarīgs no datiem par saviem lietotājiem, jo piedāvā mērķtiecīgu reklāmu un tādā veidā pelna naudu. Mudinot Facebook atteikties no šādas informācijas vākšanas, Kuks pēc būtības pateica Zakerbergam, ka viņa biznesa modelis ir nepieņemams.
Nu ir pagājuši divi gadi, un abu kompāniju vadītāju pozīcijas ir pārvērtušās par atklātu karu. Proti, aprīļa beigās Apple izlaida jaunu privātuma aizsargāšanas funkciju, kas pieprasa iPhone lietotājiem skaidri izvēlēties, vai viņi atļauj tādām lietotnēm kā Facebook zvejot datus arī no citām telefonā instalētajām lietotnēm.
Viens no digitālās reklāmas noslēpumiem ir tas, ka tādas kompānijas kā Facebook seko cilvēku paradumiem arī tad, kad viņi savā tālrunī atver citas lietotnes, piemēram, Spotify vai Amazon. Šie dati palīdz reklāmdevējiem precīzi uzzināt lietotāju intereses un precīzāk mērķēt reklāmas. Taču tagad, kad daudzi cilvēki, visticamāk, pateiks «nē» šādai izsekošanai, tas būs pamatīgs trieciens tiešsaistes reklāmām un Facebook ikgadējiem 70 miljardu ASV dolāru ienākumiem.
Stīvēšanās centrā ir tieši abi uzņēmumu vadītāji. Viņu atšķirības bija manāmas jau sen. Kuks (60) ir ilgā darbā kaldināts izpilddirektors, kas augšup pa Apple kāpnēm virzījās, izveidojot efektīvas piegādes ķēdes. Savukārt Zakerbergs (37) ir Hārvardu nepabeidzis students, kas universitāti pameta, lai būvētu savu sociālo mediju impēriju.
Kontrasts ir vēl vairāk palielinājies, ņemot vērā viņu atšķirīgās vīzijas par digitālo nākotni. Kuks vēlas, lai cilvēki maksā papildu naudu (bieži vien tieši Apple) par drošāku un privātāku interneta versiju. Turpretī Zakerbergs aizstāv «brīvu» internetu, kur tādi pakalpojumi kā Facebook pēc būtības ir bez maksas. Šajā scenārijā tēriņus apmaksā reklāmdevēji.
Tieši tāpēc attiecības starp abiem izpilddirektoriem pēdējā laikā kļuvušas arvien vēsākas. Savulaik Zakerbergs regulāri devās kopējās pastaigās un pusdienoja kopā ar Apple līdzdibinātāju nelaiķi Stīvu Džobsu, bet ar Kuku viņš nesocializējas. Tā vietā Kuks regulāri tiekas ar Google līdzdibinātāju Leriju Peidžu, bet ar Zakerbergu aprunājas šad tad tādos pasākumos kā Allen & Co. rīkotās konferences.
Abi vadītāji ir centušies viens otram iekost arī agrāk. 2017. gadā Facebook kopā ar dažiem Apple konkurentiem nodibināja politisku firmu Vašingtonā, kas regulāri publicēja anonīmus kritiskus rakstus par Kuku, maldinoši apgalvojot ka Kuks pats vēlas kandidēt uz ASV prezidenta amatu, lai tādā veidā sanaidotu viņu ar Donaldu Trampu.
Bet, kad 2018. gadā TV kanāls MSNBC uzdeva Kukam jautājumu, kā viņš rīkotos Zakerberga vietā, nonākot tādā privātuma jautājumu ķezā, Apple vadītājs atbildēja: «Es vienkārši nemaz nebūtu nonācis tādā situācijā.»
Tagad Apple un Facebook atteica mums intervijas ar saviem vadītājiem, vienlaikus uzstājot, ka starp abiem neesot nekādas privātas nepatikas. Attiecībā par savu jauno privātuma politiku Apple atbildēja: «Mēs vienkārši esam pārliecināti, ka lietotājiem ir jābūt izvēlei, kā tiek vākti un izmantoti viņu dati.»
Savukārt Facebook atbildēja, ka jaunā Apple politika nav saistīta ar privātuma jautājumiem, bet gan ar peļņu. «Brīvi, ar reklāmām apmaksāti pakalpojumi ir būtiski interneta izaugsmei un vitalitātei, bet Apple mēģina pārrakstīt šos noteikumus tādā veidā, lai ieguvēji būtu tieši viņi,» atbildēja Facebook preses sekretāre.
Plaisas parādīšanās
Kuka un Zakerberga ceļi pirmoreiz krustojās pirms vairāk nekā 10 gadiem, kad Kuks vēl bija otrā persona Apple vadībā un Facebook bija jaunuzņēmums. Tolaik Apple uztvēra Facebook kā sev izdevīgu ieroci pret meklētājprogrammas milzi Google, kas ar savu Android ielauzās arī mobilo tālruņu programmatūras segmentā. Aptuveni ap 2010. gadu Apple digitālo pakalpojumu nodaļas vadītājs Edijs Kjū sazinājās ar Zakerbergu, lai veidotu potenciālu programmatūras partnerību. Tam sekojušajās sarunās Zakerbergs esot pateicis Kjū, ka Apple būs krietni jāpiepūlas šādas partnerības veidošanā, jo sociālais tīkls itin labi var tik galā ar visu pats.
Daži Apple vadības cilvēki secināja, ka Zakerbergs ir pārāk augstprātīgs, atceras personas, kas piedalījās šajās sarunās. Taču divi citi cilvēki stāsta, ka sarunas bijušas draudzīgas un nepiekrīt iepriekš minētajam raksturojumam. Diskusiju iznākums bija programmatūras funkcija, kas ļāva iPhone īpašniekiem tieši dalīties ar savām fotogrāfijām Facebook tīklā.
Izskatās, ka sākotnējā vadītāju rīvēšanās noteica arī turpmākās sadarbības toni. Situāciju sarežģīja fakts, ka Facebook un Apple kļuva savā ziņā atkarīgi viens no otra. iPhone kļuva par galveno ierīci, no kuras cilvēki pieslēdzas Facebook mobilajai lietotnei. Un Facebook lietotnes, kurām vēlāk pievienojās arī Instagram un WhatsApp, kļuva par programmām, kas visbiežāk tiek lejupielādētas no Apple lietotņu veikala.
Ap 2014. gadu Facebook vadītāji sāka raizēties par to, cik lielas sviras ir Apple rokās. Šīs bažas vēl vairāk palielināja Apple rīcība, jo tā reizēm novilcināja Facebook lietotnes atjauninājumu ievietošanu savā App Store.
Tad 2018. gadā programmatūru izstrādātāju konferencē Apple prezentēja tehnoloģijas izmaiņas, kas smagi skāra Facebook reklāmu biznesu. Viena no pārmaiņām bija izsekotājs, kas palīdz iPhone lietotājiem noteikt laika limitu tam, cik ilgi viņi pavada vienā vai otrā lietotnē. Tas tieši skāra tādas kompānijas kā Facebook, kas vēlas, lai cilvēki viņu lietotnē pavada pēc iespējas vairāk laikā, jo šo informāciju var pārdot reklāmdevējiem.
Apple arī paziņoja, ka, rūpējoties par savu klientu privātumu, tā pieprasīs kompānijām saņemt atļauju no saviem lietotājiem — vai pārlūkprogramma Safari drīkst izsekot viņu darbības dažādās mājaslapās. Tieši šādu sīkdatņu (cookie) izsekošanas tehnoloģiju datu vākšanai izmantoja Facebook, lai varētu prasīt vairāk naudas no reklāmdevējiem.
«Tas pierādīja, ka tieši Apple kontrolē operētājsistēmu,» saka reklāmas industrijas izpētes firmas GroupM prezidents Braiens Vaizers. «Bet Facebook vairs nekontrolē savu likteni.»
Facebook uzņēmumā šos Apple «privātuma izgājienus» uztvēra kā liekulību, stāsta trīs pašreizējie un viens bijušais sociālā tīkla darbinieks. Jo, piemēram, Apple jau sen bija noslēdzis ļoti ienesīgu līgumu ar Google, kas ļauj datu kārajai Google pārlūkprogrammai mājot Apple produktos. Facebook vadība arī norādīja, ka Apple izvēršas Ķīnā, kur, kā zināms, valdība mēdz izsekot savus pilsoņus.
Privātās pārrunās Zakerbergs deva uzdevumu saviem padotajiem «sagādāt pēc iespējas vairāk sāpju» Kukam un Apple, stāsta kāda persona, kas piedalījās šajās sarunās.
Lietotņu izsekošana
Pērn jūnijā Apple programmatūras izstrādātāju virtuālajā konferencē privātuma nodaļas menedžere Keitija Skinere paziņoja uzņēmuma nākamos plānus: visos jaunajos iPhone būs funkcija, kas pieprasa lietotņu izmantotājiem piekrist vai noraidīt iespēju izsekot viņu darbības, kamēr viņi izmanto citas lietotnes. Šis paziņojums aizņēma tikai 20 sekundes.
Taču Facebook skatījumā tas bija kara pieteikums. Ja cilvēki izvēlēsies iespēju liegt izsekošanu, tas būs smags trieciens Facebook reklāmas biznesam.
Šis paziņojums nāca brīdī, kad jau bija sākusies vēl viena cīņa: pagājušajā gadā Apple vismaz piecas reizes noraidīja iespēju App Store veikalā ievietot Facebook spēļu lietotni. Zaļā gaisma tika dota tikai tad, kad sociālais tīkls ievērojami pārveidoja programmu.
Kopš tā laika Zakerberga izteikumi par Apple rīcību ir mainījušies. Redzot, ka Volstrīta nervozē par to, kādu ietekmi tas atstās uz Facebook biznesu, intervijā šā gada martā Zakerbergs izteicās, ka Apple jaunās izsekošanas prasības varētu nākt par labu sociālajam tīklam — ja reklāmdevējiem būs grūtības atrast klientus dažādās lietotnēs, tie varētu visu uzmanību veltīt tikai Facebook, kuram pašam jau šobrīd ir milzīgi datu krājumi.
«Iespējams, mēs pat būsim spēcīgākās pozīcijās,» teica Zakerbergs.
Tajā pašā laikā viņš ir diezgan tiešs par sava uzņēmuma pašreizējām attiecībām ar Apple. «Mēs aizvien vairāk uztveram Apple kā savu lielāko konkurentu,» Facebook boss paziņoja apspriedē ar investoriem šā gada sākumā.
Kuks tam īsti nepiekrīt. «Es nefokusējos uz Facebook,» viņš teica The New York Times intervijā šā gada aprīlī. «Domāju, ka dažās lietās mēs esam konkurenti. Bet, ja runājam par to, kas ir mūsu lielākie konkurenti, — nē, viņi nav šajā sarakstā.»
The post Karš Silīcija ielejā appeared first on IR.lv.