Dilemmas priekšā
Vai centrālās bankas un valstu valdības brūvē ekonomikai potenciāli bīstamu kokteili no apjomīgām finanšu piešpricēm un parādsaistībām? Ir Nauda aptaujāja četrus pieredzējušus finansistus par to, kas gaidāms vērtspapīru tirgos gada otrajā pusē. Kā tos ietekmēs tautsaimniecības atkopšanās no Covid-19 krīzes un aizvien plašākais vakcinācijas process?
The post Dilemmas priekšā appeared first on IR.lv.
Vai centrālās bankas un valstu valdības brūvē ekonomikai potenciāli bīstamu kokteili no apjomīgām finanšu piešpricēm un parādsaistībām? Ir Nauda aptaujāja četrus pieredzējušus finansistus par to, kas gaidāms vērtspapīru tirgos gada otrajā pusē. Kā tos ietekmēs tautsaimniecības atkopšanās no Covid-19 krīzes un aizvien plašākais vakcinācijas process?
Tuvojamies inflācijas šokam
Atis Krūmiņš, Luminor Asset Management Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Baltijā
Šo pavasari var saukt par «optimisma pīķa» periodu, jo uzlabojumi ir novērojami daudzās jomās — vakcinācija, uzņēmumu peļņas rādītāju izaugsme, ekonomiskā aktivitāte, nodarbinātības tendences u. c. Taču domāju, ka vakcinācijas pozitīvā ietekme finanšu tirgos lielā mērā jau ir ietverta cenās. Finanšu tirgi ir krietni priekšā notikumiem mūsu ikdienā, tajos ietekme varētu būt arī tieši pretēja, jo vakcinācijas progress samazina attaisnojumus valdībām sniegt tiešu palīdzību uzņēmumiem un iedzīvotājiem.
Ja pēc kāda laika atskatoties ieraudzīsim pārmērības finanšu tirgū, viens no būtiskākajiem to iemesliem būs bijis tieši dāsnais valdību atbalsts. Negribu teikt, ka tas ir bijis kaut kādā ziņā lieks un nevajadzīgs, noteikti ne. Tomēr, ja valdību tiešais atbalsts sasniedz 20—30% no IKP (kā ASV), tad kopā ar ārkārtīgi zemām procentu likmēm un citiem stimuliem no centrālajām bankām tas ir bīstams kokteilis finanšu tirgiem.
Pie horizonta jau tagad var saskatīt apstākļus, kas liek būt piesardzīgiem. Tirgus fokuss pēdējā laikā ir novirzījies uz inflāciju. Zemās bāzes efekts pagājušajā pavasarī, loģistikas piegāžu ķēžu sarežģījumi un pastiprināts pieprasījums pēc izejvielām ir inflācijas indikatori, arī uzņēmumu vadītāju paustais un praktiski novērojumi ikdienā liecina, ka tuvojamies nelielam inflācijas šokam.
Ja šis inflācijas uzplaiksnījums izrādīsies noturīgāks nekā tirgus un lielākās centrālās bankas to šobrīd gaida, var sākties notikumu ķēde, kas var kaitēt dažādu riska aktīvu cenām. Šajā scenārijā procentu likmes straujāk turpinās ceļu augšup, apstiprinot 30 gadus ilgušā parādzīmju «buļļu tirgus» režīma beigas, un arī akciju cenu dārdzību vairs nevarēs izskaidrot ar ārkārtēji zemām procentu likmēm.
Visriskantākie šobrīd ir tirgi un aktīvi, kuru cenas pēdējā gada laikā piedzīvojušas visstraujāko izaugsmi bez fundamentāla balsta un kuru vērtība šodien tiek lielā mērā izskaidrota ar nākotnes potenciālu. Visbiežāk šādi uzņēmumi ir tehnoloģiju kompāniju vidū, bet arī alternatīvās enerģijas un citi segmenti ir piedzīvojuši ievērojamu popularitātes pieaugumu pēdējā gada laikā, novedot pie tā, ka to cenu līmenis ir atdalījies no realitātes.
Pozitīvāk šobrīd varētu skatīties uz izejvielu sektoru un citiem vecās ekonomikas stūrakmeņiem, piemēram, ražošanas kompānijām. Arī finanšu sektoram kopumā situācija uzlabotos, ja pieaugtu procentu likmes, jo tam ir pozitīva ietekme uz procentu starpības ienākumiem.
Var rasties cenu burbuļi
Andrejs Martinovs, INVL Asset Management valdes priekšsēdētājs
Kopumā tirgus atrodas inflācijas pieauguma gaidās, kas atspoguļojas arī parāda vērtspapīru cenās. Galvenie jautājumi, kas moka investorus, — vai turpināsies izejvielu cenu kāpums, kas palielinās izmaksas? Vai inflācija veidosies, sākoties straujai atlabšanai pēc Covid-19 pandēmijas?
Protams, interesanti būs vērot monetārās regulācijas iestāžu rīcību. Apkarojot inflāciju, viņiem jāizvēlas starp diviem ļaunumiem — palielināt likmes un pārnest problēmas uz parāda vērtspapīru tirgu, vai atstāt likmes nemainīgas, tik un tā radot problēmas parāda vērtspapīru tirgū. Līdz ar to šajā tirgū, visticamāk, nevarēsim redzēt cenas pieaugumu līdz gada beigām. Savukārt, ņemot vērā ekonomikas atlabšanu, akciju tirgos cerība uz pieaugumu saglabājas, it sevišķi vērtības akciju segmentā (value stocks).
Izskatās, ka izejvielu cenas ir stabilizējušās, jo tomēr pastāv varbūtība, ka monetārā stimulēšana tiks mazināta. Tomēr vienmēr ir jāņem vērā, ka šī brīža cenas tirgos jau atspoguļo investoru pieņēmumus un visu pieejamo informāciju.
Arī vakcinācijas temps un efektivitāte jau ir iecenota. Ja vien nenotiks negatīvi pārsteigumi, šie lielumi būtiski neietekmēs tirgu. Akciju tirgū būs grūti atrast atbalstu turpmākam cenu kāpumam.
Izskatās, ka atbalsts ir bijis lielāks nekā nepieciešams. Nenoliedzami, daļai iedzīvotāju un uzņēmēju tas ir bijis izdzīvošanas jautājums, bet daļai radījis papildu ienākumus, kas ir neveselīgi ekonomikai kopumā. It sevišķi attīstīto valstu vidū.
Diemžēl sekas no tā izjutīs visā pasaulē, arī tie, kuri nevarēja baudīt atbalstu. Pieprasījuma pieaugums jau ir radījis piedāvājuma un cenu kāpuma problēmas daudzās nozarēs. Ja piegāžu ķēdes un ražošanas jaudas pieaugums neapmierinās pieprasījuma pieaugumu, tuvākajā nākotnē mēs redzēsim vairākus cenu burbuļus, kas agri vai vēlu plīsīs un radīs papildu zaudējumus ekonomikai. Bet, ja ekonomikas atlabšanas temps strauji pieaugs, palielināsies arī spiediens no monetārās regulēšanas, naudas tirgos būs mazāk un cenas kritīs.
Beidzas citu cilvēku nauda
Voldemārs Strupka, CFA, Signet Bank ieguldījumu eksperts
Mēs daudzkārt esam teikuši — jau vairākus gadus tirgus neatspoguļo notiekošo ekonomikā. Par to paldies jāsaka centrālo banku un tagad arī valdību politikai un bailēm «neizpatikt tirgum». Valstu atbalsts papildu ekonomikas izaugsmei jeb atveseļošanai arī beidzot atnesa inflāciju, kuru saviem spēkiem centrālās bankas vien nespēja radīt kopš 2008. gada (inflācija bija tikai finanšu tirgos).
Vairāki ekonomisti un eksperti saka, ka atbalsts jau ir pietiekams un jādomā par to, kā centrālajām bankām «izņemt» lielās naudas masas no sistēmas. Svarīgi nepieļaut ekonomikas pārkaršanu un augstu inflāciju, kā arī valdībām regulēt savu fiskālo palīdzību un nodokļu politiku, lai savaldītu inflāciju, valūtas vērtību un, it īpaši Eiropā, arī valsts parādu.
Vēsture gan rāda, ka tas parasti neizdodas — lielo valstu politiķi diez vai riskēs ar savu karjeru un pieņems lēmumus par pabalstu un palīdzības strauju samazināšanu, nodokļu paaugstināšanu utt. Kā reiz teica Mārgarita Tečere, «sociālisma problēma ir tā, ka galu galā jums beidzas citu cilvēku nauda».
Mūsuprāt, tirgus virzās uz S & P 500 (Standard and Poor’s 500 akciju indekss) 5500+ līmeni tuvākajos divos gados. (Maija beigās tas bija ap 4200 — red.) Protams, daudzus tas šokēs, un liksies neiespējami, līdzīgi kā mūsu pagājušās vasaras prognoze, ka drīz sasniegsim 4000+ līmeni. Tomēr tas nenozīmē, ka neredzēsim arī tirgus kritumus. Tehnisko korekciju (7—10% apmērā) riski, kad tirgus fundamentāli ir pārāk augstā līmenī, palielinās. Kritums līdz aptuveni 4000 līmenim S & P 500, kas varbūt ir jau sācies, būtu pat veselīga tirgus kustība.
Etalona un investīciju reitinga obligācijās nesaskatām daudz iespēju, arī «inflācijas spēle» nenāks šim tirgum par labu. Bet augstā ienesīguma obligācijās situācija ir tuvāka akciju tirgiem. Mūsuprāt, lielākas iespējas būs dārgmetālos un ar tiem saistītu kompāniju akciju vērtībā. Esam jau sen rekomendējuši ieguldīt šajā aktīvu klasē, ka arī enerģētikas sektorā.
Tehnoloģiju kompānijas un Nasdaq indekss, mūsuprāt, augs lēnāk (un korekcijas laikos kritīsies straujāk) nekā «klasiskie» S & P 500 un Dow Jones. Iesakām arī atgriezties pie ieguldījumiem attīstības valstu tirgos.
Atgriežamies pie klasiskiem ekonomikas sektoriem
Igors Daņilovs, Swedbank investīciju vadītājs
Ir notikusi fantastiska atkopšanās pēc pērnā gada marta krituma, lielā mērā pateicoties bezprecedenta atbalsta pasākumiem gan monetārā veidā (centrālās bankas tirgu pārpildīja ar likviditāti), gan fiskālā veidā (bijuši ļoti lieli budžeta tēriņi).
Pēc cenām spriežot, tirgus jau domā, ka vīruss ir beidzies, — ja ir vakcīnas, tātad viss atrisināts. Tomēr katru gadu maijā ziemas vīrusi beidzas, bet rudenī atgriežas. Tāpēc, manuprāt, nākamā ziema var sagādāt negatīvus pārsteigumus. Tirgos gan jau sen darbojas bad news is good news princips, līdz ar to sliktas ziņas saistībā ar vīrusu drīzāk palīdzēs akciju cenām.
Runājot par tirgus situāciju, ir svarīgi pieminēt, ka periods no maija līdz oktobrim akciju tirgos parasti ir negatīvs. Bet šogad, iespējams, varētu būt citādi, jo sācies inflācijas režīms. Martā ASV pamatinflācija bija 0,9% vienā mēnesī, tad 11% gadā — tāda pēdējo reizi ir bijusi tikai 70. gados. Pagaidām aug aktīvu cenas — nekustamo īpašumu un akciju cenas. Bet drīz inflāciju redzēsim arī veikalu plauktos. Loģiski — ja cilvēkam iedod naudu, viņš diez vai pirks vairāk piena un kartupeļu, drīzāk uzlabos savu mājokli, dzīves apstākļus. Krīzes laikā arī uzkrās — ieguldīs akcijās vai kriptovalūtās, Latvijas gadījumā — nekustamajos īpašumos. Patēriņa preču inflācija sekos vēlāk.
Ir sektori, kuriem inflācija nāk par labu. Lielākoties tie ir veci, «neinteresanti» sektori — metāli, nafta un gāze, pārtikas preces. Šajās nozarēs akciju cenas nekrīt, un tām arī nevajadzētu krist. Tirgū notiek liela rotācija — prom no IT sektora, kam gāja ļoti labi pagājušajā gadā, uz senākiem. Atgriežamies pie normālākas dzīves un klasiskiem ekonomikas sektoriem.
IT sektors pēdējos 12 gados ir ļoti strauji audzis, apsteidzis pārējos, bet lielākajiem nozares uzņēmumiem arī strauji augusi peļņa. Tāpēc nav tā, ka to akcijas ārkārtīgi daudz maksātu pret paredzamo peļņu un tas būtu ļoti riskants ieguldījums. Jā, iespējams, šogad tiem rezultāti būs sliktāki nekā klasiskajiem sektoriem, bet tur nevajadzētu būt arī straujam sabrukumam. Riskantākas ir dažas tehnoloģiju sektora nišas, it īpaši inovācijas. Piemēram, Tesla, mākoņdatošana, kiberdrošība, «zaļā enerģija», kriptovalūtas un blokķēdes — tie ir pērn strauji auguši sektori, kuros ir arī strauji kritumi.
Pēdējos 13 gadus, kopš 2008. gada krīzes, finanšu tirgos darbojās jau minētais princips bad news is good news — sliktas ziņas ir labas ziņas. Ja slikti ies ekonomikā, atnāks centrālā banka un visus izglābs, akciju cenas kāps. Ar vīrusu ir tas pats — visi sēž mājās, ekonomiskā katastrofa, bet akciju cenas aug. Inflācijas dēļ, iespējams, šim stāstam pienākušas beigas. Centrālajām bankām ir dilemma — turpināt atbalstu un riskēt, ka inflācija būs vēl lielāka, vai tomēr atbalstīt mazāk un riskēt ar akciju tirgus sabrukumu. Atrast balansu būs tiešām grūti.»
The post Dilemmas priekšā appeared first on IR.lv.