Noziegums un farss

Zolitūdes «Maxima» sāka brukt, līdzko bija uzcelta. Tas bija jāzina projektētājiem, būvniekiem, uzraugiem, taču visi atbildīgie gan parakstīja papīrus, lai sabrukšanai nolemto ēku varētu uzcelt, gan pēc tam divus gadus neredzēja vai izlikās neredzam, ka katastrofa ir tikai laika jautājums.

Kriminālizmeklēšana ir pabeigta, un prokuratūra prasa saukt pie atbildības deviņas personas, kuras nebija pildījušas savus tiešos darba pienākumus, tāpēc 2013.gada 21.novembra vakarā dzīvību zaudēja 54 cilvēki.

Savu izmeklēšanu ir pabeigusi arī Saeimas parlamentārā izmeklēšanas komisija. Varētu gaidīt, ka atšķirībā no prokuratūras, kas vērtē konkrēto personu atbildību par notikušo, šī komisija izvērtēs apstākļus, kāpēc tik daudzi cilvēki varēja tik ilgi neizdarīt to, kas tiem bija jāizdara, jeb, kā teic prokurori, - kāpēc katastrofa bija ieprogrammēta jau projektā. Un ieteiks likumiskā regulējuma izmaiņas, lai nekas tāds vairs nebūtu iespējams.

Taču Saeimas komisijas galaziņojuma projekta beigās ir apbrīnojami bezpalīdzīgs secinājums: «Ja nemainīsies sabiedrības izpratne par morāli, vispārpieņemtajām cilvēciskajām vērtībām un to ietekmi uz materiālo realitāti, arī turpmāk pastāv risks piedzīvot bezjēdzīgas traģēdijas.»

Tātad gaidīsim brīnumainu sabiedrības kolektīvu atskārsmi par morāles saistību ar materiālo realitāti? Bet līdz tam paļausimies uz Dievu, ka mums pār galvu nenobruks kārtējās bez šādas izpratnes uzceltas ēkas jumts?

Nē, ne tikai! Komisija piedāvā nosodīt «morāli un politiski» atbildīgos - tos, kuri «Maximas» būvniecības un pēc tam sabrukšanas laikā bija amatos valdībā un Rīgas domē, bet acīmredzot neizdarīja gana daudz, lai mainītu sabiedrības izpratni par vispārcilvēciskām vērtībām. Acīmredzot tieši tāpat kā pašlaik parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāti, kuri tā vietā izvirza līdzpilsoņiem ultimātu - vai nu mainiet savu izpratni, vai jums uz galvas uzkritīs jumts.

Taisnības labad gan jāteic, ka komisijas secinājumiem piekabinātā augstprātīgā un moralizējoši fatālistiskā izskaņa ir pretrunā ar lielu daļu pārējā ziņojuma, kurā deputāti tiešām centušies apzināt likumu un regulējumu nepilnības un sniegt ieteikumus to novēršanai.

Taču komisija pati tagad diskreditē šo savu veikumu ar politizēto ķīvēšanos par ziņojumā pieminamo «morāli atbildīgo» sarakstu. Šāds saraksts teorētiski varētu būt bezgala garš, ja jau komisijas locekļu ieskatā morāles saikni ar realitāti neizprotot visa sabiedrība. Vai arī sastāvēt no viena vienīga atbildīgā, tā laika valsts «galvenā priekšnieka» - premjerministra vai Valsts prezidenta? -, kad jau pārējā sabiedrības masa ir amorāla un bezatbildīga.

Skrūves un skrūvētāji

Žurnāla «Ir» šīs nedēļas numurā var lasīt par policijas izmeklēšanas ietvaros veikto Rīgas Tehniskās universitātes speciālistu ekspertīzi par katastrofas iemesliem. Ekspertu grupa pagājušogad no februāra līdz decembrim pētīja kratīšanās izņemtos būvniecības dokumentus, pārbaudīja būvniecībā izmantotos materiālus un atrada katastrofas cēloni.

Veikala ēkas būvkonstrukciju slodžu aprēķini bija kļūdaini - metāla kopnēm, kuras balstīja jumtu, savienojuma vietā nestspēja bija pārsniegta 6,5 reizes. Projektā bija norādīts, ka šis mezgls turēs 316,7 tonnas, bet patiesībā tā nestspēja bija tikai 44,85 tonnas. Pārslogoti bija arī atsevišķi kopnes tērauda elementi.

Nesošo konstrukciju risinājums mainīts piecas reizes, turklāt divas no tām nav dokumentētas. Risinājumus mainot, bija no jauna jāpārrēķina, vai konstrukcija turēs slodzi, taču atbildīgais būvkonstruktors Ivars Sergets šādus pārrēķinus nav veicis.

Prokuratūra izvirzījusi apsūdzības arī arhitektam Andrim Kalinkam, būvkompānijas "Re&Re" būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, būvekspertam Andrim Gulbim, kuriem, kā secinājusi prokuratūra, bija vismaz 30 iespējas novērst traģēdiju.

Kļūdu varēja atklāt jau projekta stadijā, ja būtu veikti pārrēķini. Varēja tūlīt pēc kopņu montāžas, kad tās uzreiz izliecās. Jau vairākus mēnešus pirms apliecinājuma iesniegšanas būvvaldē par ēkas gatavību ekspluatācijai daži kopnes mezgli atradās vismaz trīs centimetrus zem kopņu galus savienojošās līnijas, secināts ekspertīzē. Taču atbildīgie pieņēma darbus, parakstīja apliecinājumu par būves gatavību ekspluatācijai, apstiprināja aktu par ēkas nodošanu ekspluatācijā.

Kad 2013.gada oktobrī sākās lielveikala jumta labiekārtošana, pastiprinājās jumta deformācijas procesi un dažās vietās sāka nocirpties kopņu apakšjoslu mezglu uzgriežņu vītnes, atklājuši eksperti. Taču divas dienas pirms jumta sabrukšanas, 19.novembrī, Sergeta pārstāvis būvsapulcei ziņoja, ka aprēķini ir pārbaudīti un atbilst slodzēm.

Ieteikumi un pelavas

«Maximas» sabrukšana ir konkrētu cilvēku konkrētu darbību rezultāts, un par katra atbildību tagad jālemj tiesai. Bet Saeimas komisijas galaziņojuma projektā ir vairāki ieteikumi, kuru īstenošana varētu mazināt līdzīgas noziedzīgas bezatbildības atkārtošanās iespējas.

Der pieminēt dažus. Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām ir jāizstrādā būvniecības politikas plānošanas dokuments tuvākajiem gadiem. Jāizstrādā un jāpieņem grozījumi Būvniecības likumā, pastiprinot prasības būvprojektu ekspertīzei un būvju ekspluatācijas drošībai, kā arī palielinot dalībnieku atbildību visā būvniecības procesā. Galvenā atbildība par neatbilstoša būvizstrādājuma iestrādāšanu būvē jāuzņemas būvdarbu veicējam (ģenerāluzņēmējam). Jānosaka administratīvā atbildība par atsevišķu prasību neizpildīšanu.

Varbūt īpašas uzmanības vērts ir komisijas ieteikums pieņemt lobēšanas atklātības likumu un izveidot lobētāju publisku reģistru. To laikam var uzskatīt par netiešu norādi uz nozarē un par to atbildīgo politiķu aprindās acīmredzot valdošo korupcijas un sarunāšanas kultūru, kas droši vien ir plašāka nekā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pieminētās būvnieku un būvekspertu attiecības kā «tu man paraksti šo dokumentu, es tev parakstīšu to, kuru tev vajadzēs». Šķiet, ka pat tikai dažu kukuļņēmēju un sarunātāju nonākšana uz apsūdzēto sola daudz efektīvāk mazinātu «nozarē valdošo haosu» (kā to raksturo komisijas locekļi) nekā ieteikumi visai sabiedrībai piedzīvot morālas apskaidrības ekstāzi.

Un var tikai apsveikt komisijas lēmumu iekļaut ieteicamo pasākumu sarakstā jau labu laiku un neatkarīgi no «Maximas» lietas cilāto ideju izveidot Saeimā likumdošanas analītisko dienestu, kas vērtētu topošos likumprojektus un to pieņemšanas sekas. Tas varētu uzlabot likumdevēju darba rezultātu kvalitāti ne jau tikai būvniecības likumdošanas jomā vien.

Diemžēl ziņojumā sniegtos ieteikumus aizēno un traģēdijas upuru piemiņu zaimo komisijas priekšsēdētāja Ringolda Baloža («No sirds Latvijai») un vēl dažu deputātu sarīkotais farss ar «morāli un politiski atbildīgo sarakstu».

Šis saraksts palaikam tiecas bezgalībā, tad atpakaļ minimālismā. Vai tajā jāpiemin tikai tā laika premjerministrs Valdis Dombrovskis, divi ekonomikas ministri un ministrijas valsts sekretāri, vai tomēr arī Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs? Varbūt arī bijušie finanšu ministri, bijušie Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītāji, pašreizējais finanšu ministrs un pieci Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāji? Un kāpēc tikai tie?

Politiskā tirgošanās par saraksta redakciju liek atlikt galaziņojuma pieņemšanu komisijā un apstiprināšanu Saeimā, ko bija paredzēts izdarīt jau septembrī. Ir skaidrs, ka komisijas divpadsmit politiķi no sešām partijām nevar balsojot izlemt, kuri ir un līdz ar to tātad arī - kuri nav atbildīgi par šo traģēdiju. Taču sīkmanīgas politisku rēķinu kārtošanas un lēta populisma kārdinājums acīmredzot dažiem ir nepārvarams. Kā Balodis pavisam atklāti otrdien pateica Latvijas radio - saraksti taisīti tāpēc, ka «tauta gribēja redzēt atbildīgos».

Diezin vai tauta ir tik stulba, lai apmierinātos ar dažu politiķu viedokli par dažu citu politiķu atbildību, un, jādomā, vairāk tomēr grib, lai jaunuzceltas sabiedriskas ēkas nesabrūk. Tautas priekšstāvjiem būtu jāparūpējas, lai ir novērstas būvniecības sistēmas nepilnības. Vēlētājiem būs iespēja vērtēt viņu politisko atbildību vai bezatbildību. Bet par «Maximas» traģēdiju atbildīgo vainas pakāpi noteiks tiesa.