Vācija uz Latvijas un Baltijas IT nozari raugās ar respektu
Digitālās konkurētspējas reitingā (Digital Competitiveness Ranking) pērn Latvija tika ierindota 40.vietā no 64 valstīm. Lai gan tas ir neliels kritums salīdzinājumā ar 34.vietu 2022.gadā, reitingā tiek izcelta IT uzņēmumu spēja ieviest jauninājumus un integrēt digitālās tehnoloģijas. Salīdzinoši augstu tiek vērtēta arī sektora gatavība nākotnes izaicinājumiem. Latvijas IT uzņēmumi regulāri saņem starptautisku atzinību un pievērš investoru uzmanību, demonstrējot daudz augstāku konkurētspēju, nekā reizēm paši uzskatām. To apliecina arī pasaules trešās lielākās ekonomikas – Vācijas – uzņēmēju interese par sadarbības iespējām.
Aprīļa sākumā Rīgā viesojās uzņēmēju un publiskā sektora delegācija no Hamburgas. Vizītes laikā Latviju apmeklēja pārstāvji no tādiem zīmoliem kā Philips, Airbus, Stena Line, Caps & Collars, kā arī Hamburgas Ekonomikas un inovācijas ministrijas un Hamburgas pārvaldes pārstāvji, tiekoties ar vairākiem pašmāju IT un kiberdrošības uzņēmumiem. Vācija patiešām raugās uz Latvijas un Baltijas IT nozari ar lielu respektu, īpaši publiskā sektora digitalizācijas jomā, kurā visas trīs valstis sevi ir ļoti labi pierādījušas. Protams, ir nozares, kas Vācijā ir augsti attīstītas, piemēram, autobūve, tomēr, kā atzina paši delegācijas pārstāvji, tieši digitalizācijā Baltijas valstis ir radījušas daudzus labās prakses piemērus, no kuriem var mācīties pat daudz lielākas ekonomikas.
IT nozare demonstrē labu cenas un kvalitātes attiecību
Sadarbojoties ar Vācijas uzņēmumiem un pakāpeniski analizējot šo mērķa tirgu, uzskatāmi var redzēt gan iespējas, gan izaicinājumus. Ģeopolitiskā situācija ir viesusi būtiskas izmaiņas, tāpēc Vācijas uzņēmēji aizvien aktīvās raugās Baltijas un Latvijas virzienā. Kas viņus šeit piesaista? Tā noteikti ir jau pieminētā Latvijas IT uzņēmumu pieredze, kā arī talanti, kuru konkurētspēja starptautiskā līmeni nav noslēpums, un cīņa par profesionāļiem jau sen notiek ārpus nacionālo valstu robežām. Interesi sekmē gan šo talantu zināšanas un izglītība, gan nozares uzņēmumu pieredze, gan arī pakalpojumu cenas, kas, salīdzinājumā ar Rietumeiropas uzņēmumiem, ir konkurētspējīgākas. Mūsu IT nozare demonstrē labu cenas un kvalitātes attiecību, kas tiek pamanīta un novērtēta. Papildus tam jāpiezīmē, ka Latviju un Vāciju tradicionāli vieno aktīva ekonomiskā sadarbība. Vācija ir viens no lielākajiem mūsu ārējās tirdzniecības partneriem, turklāt vāciešiem ir tuva arī latviešu mentalitāte, mūsu draudzīgums un atvērtība, kas palīdz arī biznesa kontaktu veidošanā.
Baltijas IT talantu konkurētspēja
Helmes grupas pieredzē ir sadarbība ar vairākiem Vācijas zīmoliem, piemēram, kad finanšu pakalpojumu uzņēmums Bonnfinanz 2019.gadā pameta grupu, viņiem vajadzēja izveidot savas IT sistēmas mazāk nekā 18 mēnešos, savukārt būvniecības uzņēmumam Kurt König Group bija nepieciešams radīt pilnīgi jaunu biznesa modeli – 24/7 piekļuvi “dari pats” būvniecības instrumentiem un aprīkojumam, ko nodrošinātu mobilā lietotne. Šie projekti skaidri apliecinājuši Baltijas IT talantu konkurētspēju – prasmi darboties profesionāli, operatīvi un atbilstoši mūsdienu standartiem.
The post Vācija uz Latvijas un Baltijas IT nozari raugās ar respektu appeared first on IR.lv.
Digitālās konkurētspējas reitingā (Digital Competitiveness Ranking) pērn Latvija tika ierindota 40.vietā no 64 valstīm. Lai gan tas ir neliels kritums salīdzinājumā ar 34.vietu 2022.gadā, reitingā tiek izcelta IT uzņēmumu spēja ieviest jauninājumus un integrēt digitālās tehnoloģijas. Salīdzinoši augstu tiek vērtēta arī sektora gatavība nākotnes izaicinājumiem. Latvijas IT uzņēmumi regulāri saņem starptautisku atzinību un pievērš investoru uzmanību, demonstrējot daudz augstāku konkurētspēju, nekā reizēm paši uzskatām. To apliecina arī pasaules trešās lielākās ekonomikas – Vācijas – uzņēmēju interese par sadarbības iespējām.
Aprīļa sākumā Rīgā viesojās uzņēmēju un publiskā sektora delegācija no Hamburgas. Vizītes laikā Latviju apmeklēja pārstāvji no tādiem zīmoliem kā Philips, Airbus, Stena Line, Caps & Collars, kā arī Hamburgas Ekonomikas un inovācijas ministrijas un Hamburgas pārvaldes pārstāvji, tiekoties ar vairākiem pašmāju IT un kiberdrošības uzņēmumiem. Vācija patiešām raugās uz Latvijas un Baltijas IT nozari ar lielu respektu, īpaši publiskā sektora digitalizācijas jomā, kurā visas trīs valstis sevi ir ļoti labi pierādījušas. Protams, ir nozares, kas Vācijā ir augsti attīstītas, piemēram, autobūve, tomēr, kā atzina paši delegācijas pārstāvji, tieši digitalizācijā Baltijas valstis ir radījušas daudzus labās prakses piemērus, no kuriem var mācīties pat daudz lielākas ekonomikas.
IT nozare demonstrē labu cenas un kvalitātes attiecību
Sadarbojoties ar Vācijas uzņēmumiem un pakāpeniski analizējot šo mērķa tirgu, uzskatāmi var redzēt gan iespējas, gan izaicinājumus. Ģeopolitiskā situācija ir viesusi būtiskas izmaiņas, tāpēc Vācijas uzņēmēji aizvien aktīvās raugās Baltijas un Latvijas virzienā. Kas viņus šeit piesaista? Tā noteikti ir jau pieminētā Latvijas IT uzņēmumu pieredze, kā arī talanti, kuru konkurētspēja starptautiskā līmeni nav noslēpums, un cīņa par profesionāļiem jau sen notiek ārpus nacionālo valstu robežām. Interesi sekmē gan šo talantu zināšanas un izglītība, gan nozares uzņēmumu pieredze, gan arī pakalpojumu cenas, kas, salīdzinājumā ar Rietumeiropas uzņēmumiem, ir konkurētspējīgākas. Mūsu IT nozare demonstrē labu cenas un kvalitātes attiecību, kas tiek pamanīta un novērtēta. Papildus tam jāpiezīmē, ka Latviju un Vāciju tradicionāli vieno aktīva ekonomiskā sadarbība. Vācija ir viens no lielākajiem mūsu ārējās tirdzniecības partneriem, turklāt vāciešiem ir tuva arī latviešu mentalitāte, mūsu draudzīgums un atvērtība, kas palīdz arī biznesa kontaktu veidošanā.
Baltijas IT talantu konkurētspēja
Helmes grupas pieredzē ir sadarbība ar vairākiem Vācijas zīmoliem, piemēram, kad finanšu pakalpojumu uzņēmums Bonnfinanz 2019.gadā pameta grupu, viņiem vajadzēja izveidot savas IT sistēmas mazāk nekā 18 mēnešos, savukārt būvniecības uzņēmumam Kurt König Group bija nepieciešams radīt pilnīgi jaunu biznesa modeli – 24/7 piekļuvi “dari pats” būvniecības instrumentiem un aprīkojumam, ko nodrošinātu mobilā lietotne. Šie projekti skaidri apliecinājuši Baltijas IT talantu konkurētspēju – prasmi darboties profesionāli, operatīvi un atbilstoši mūsdienu standartiem.
Jaunu tirgu iekarošanā var palīdzēt arī augsts NPS (Net Promoter Score) rādītājs, kas mēra klientu lojalitāti un to, cik liela ir iespējamība, ka viņi ieteiks konkrēto uzņēmumu citiem. Saskaņā ar starptautiskās pētījumu kompānijas Statista datiem vidējais rādītājs starp programmatūras izstrādātājiem ir 44 punkti, savukārt, mūsu uzņēmumā tas ir 76, ko uzsveram, arī attīstot darbību jaunos tirgos. Tas ir starptautisks rādītājs, ko pazīst gandrīz visā pasaulē, tāpēc tas neprasa plašākus komentārus.
Izvēlas atbildīgus sadarbības partnerus, kas rūpējas par vidi un darbiniekiem
Vācija ir arī sociāli atbildīga ekonomika, tāpēc, izvēloties sadarbības partnerus, būtisks aspekts ir arī rūpes par vidi un centieni samazināt IT nozares CO2 pēdu. Pievēršot uzmanību tam, ka arī IT nozare rada būtisku ietekmi uz vidi, piemēram, ar lielu izmešu apjomu, un aicinot izvēlēties ilgtspējīgu programmatūru, mēs varam mudināt arī daudz lielākas ekonomikas aizdomāties par šiem jautājumiem. Tā kā Vācijā ir ļoti attīstītas arodbiedrības un uzņēmumi pievērš uzmanību rūpēm par darbiniekiem, arī šis aspekts tiek ņemts vērā arī, domājot par jaunām sadarbībām.
Decentralizēts tirgus ar atšķirīgām patērētāju vajadzībām
Raugoties Vācijas virzienā, jāņem vērā, ka arī šajā tirgū ir virkne izaicinājumu, ar kuriem var nākties saskarties. Daudzus uzņēmumus satrauc lielais iedzīvotāju skaits, kas var nozīmēt arī nepieciešamību pēc sarežģītākām un apjomīgākām IT sistēmām, taču patiesībā aspekts, kam jāpievērš uzmanība, ir sadrumstalotība. Vācijas administratīvo iedalījumu veido 16 federālās zemes, piemēram, Berlīne un Hamburga ir atsevišķas pavalstis. Tāpēc, izvēloties sadarboties, piemēram, ar Hamburgu, stāsts būtībā ir par valsti valstī. Katrai pavalstij ir savas vajadzības, kas var krietni atšķirties, tāpēc lēmumi tiek pieņemti decentralizēti. Vēl jāpiezīmē, ka vācieši ir arī ļoti rezervēti un piesardzīgi, īpaši datu drošības jautājumos. Liela daļa sabiedrības aizvien vēlas, lai visa informācija tiktu izsniegta analogā formātā, taču, lai padarītu pakalpojumus pieejamākus, izšķirīga loma ir tieši digitalizācijai. Tas nozīmē, ka salīdzinoši liels darbs joprojām jāiegulda arī potenciālo klientu izglītošanā un domāšanas paradigmas maiņā.
Runājot par sadarbību ar valsts sektoru Latvijā, nereti izceļam ilgo lēmumu pieņemšanas procesu, smagnēju birokrātiju vai faktu, ka nozīmīgu, nacionāla līmeņa sistēmu izstrādē pietrūkst iteratīvās (agile) pieejas, kad izstrāde notiek iterācijās jeb pa posmiem. Tomēr Vācijā minētie aspekti ir vēl izteiktāki – plānošanas process reizēm var būt tik ilgs, ka pēc sistēmas izstrādes un ieviešanas, tā var nav aktuāla.
Vācija, kā ikviens potenciālais mērķa tirgus, apvieno gan iespējas, gan izaicinājumus, taču būtiski ņemt vērā, ka ir daudzi aspekti, kuros Vācijas uzņēmēji un publiskā sektora pārstāvji raugās uz Latvijas un Baltijas IT uzņēmumiem ar lielu cieņu. Tas kārtējo reizi atgādina, ka Latvija var un nereti pat daudz labāk, nekā mums pašiem šķiet.
Autors ir Helmes Latvia vadītājs
The post Vācija uz Latvijas un Baltijas IT nozari raugās ar respektu appeared first on IR.lv.